Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 5m/s
Trešdiena, 2024. gada 08. maijs 09:03
Vārda dienas: Staņislava, Staņislavs, Stefānija
Pēc desmit gadiem nāk klajā ar aizdomām par mēģinājumiem ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus
Trešdienas vakarā Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" izskanēja aizdomas, ka bijušais "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars 2014. gadā esot vēlējies ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus. Vakar uz to reaģēja kā "Jaunā Vienotība" ("JV"), tā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Ceturtdien notika iepriekš neplānota tikšanās ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu, kuram Valsts prezidents lūdza veikt pārbaudi, vai drošības iestādes un tiesībsargājošās iestādes ir saņēmušas jebkādas ziņas vai informāciju par mēģinājumiem ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus 2014. gadā. E. Rinkēvičs sagaida, ka par pārbaudes rezultātiem ģenerālprokurors informēs prezidentu un sabiedrību.
LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" trešdien informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" vadītājs Renārs Kadžulis teica, ka A. Kampars pirms gandrīz desmit gadiem esot aicinājis R. Kadžuli, kura vadītais uzņēmums nodrošināja 12. Saeimas vēlēšanu norisi, ietekmēt vēlēšanu rezultātus par labu toreizējai partijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kura, pēc sākotnējām ziņām, nebija ievēlēta. R. Kadžulis šonedēļ uz raidījumu bija aicināts, jo jau pirms tam bija izskanējusi informācija, ka uzņēmums no 2011. līdz 2019. gadam ir nodrošinājis partijai balsu skaitīšanu kongresos, bet "Vienotība" par to nav samaksājusi. Atstāstot 2014. gadā notikušo, R. Kadžulis apgalvoja, ka A. Kampars viņam sacījis – izskatoties, ka S. Āboltiņa nav ievēlēta. "Mums vajag, lai tu izdari, lai viņa tiktu ievēlēta. Es saku, vai tu saproti, ko tu prasi, tu prasi viltot vēlēšanu rezultātus. Es uz tās takas nekad mūžā nestāšos. Un es atteicu. [Kampars] Teica – nu tad būs visādi," raidījumā apgalvoja R. Kadžulis, kurš arī teica, ka esot vērsies Satversmes aizsardzības birojā (SAB) un citās tiesībsargājošās iestādēs, bet tās neesot reaģējušas.
Dienesti neko nezina
Gan SAB, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji ceturtdien noliedza, ka būtu saņemts šāds oficiāls iesniegums. KNAB arī norādīja, ka izskanējusī informācija par iespējamu vēlēšanu rezultātu viltošanu ir nopietns signāls, kas pirmšķietami norāda uz valsts sagrābšanas pazīmēm, un šāda nozieguma izmeklēšana ir Valsts drošības dienesta kompetencē.
Aģentūrai LETA Kadžulis vakar teicis, ka Satversmes aizsardzības biroja inspektoriem jeb darbiniekiem mutiski ziņojis divreiz. Vaicāts par to, kāpēc SAB nav reģistrēts neviens iesniegums saistībā ar minēto, Kadžulis uzsvēra atšķirību starp iesniegumu un ziņojumu. Divos dažādos laikos viņš saticies katru reizi ar citu SAB inspektoru, kam izstāstījis par notikušo, un SAB inspektori jeb darbinieki šo informāciju esot fiksējuši rakstiski. LETA vēsta, ka uzņēmējs zinot šo SAB darbinieku uzvārdu, bet pieļauj, ka nedrīkstot tos atklāt bez SAB atļaujas. Kadžulis esot vērsies arī citās iestādēs, ne tikai SAB, kuras gan uzņēmējs pašlaik neatklāj. Kāpēc Kadžulis par šo pavēsta tikai tagad, pēc 10 gadiem? Viņš to skaidrojis ar to, ka uzstāšanās sabiedriskajā medijā esot bijusi vēl viena iespēja ziņot par notikušo, jo drošības iestādes neesot reaģējušas uz sākotnējām ziņām. Tagad informācija izpausta tiešraidē sabiedriskajā medijā, lai dotu iespēju sabiedrībai un medijiem reaģēt.
Savukārt A. Kampars intervijā Latvijas Radio teica: "Es nevēlos kādam pierādīt, ka neesmu rozā zilonis." Viņš varot komentēt īsi – tas esot absurds un neatbilst patiesībai. Bijušais politiķis pauž neizpratni, kāpēc šādi pārmetumi parādījušies desmit gadus pēc it kā notikušas sarunas.
Jāatgādina, S. Āboltiņa 12. Saeimas vēlēšanās bija pieteikta ar pirmo numuru Kurzemes vēlēšanu apgabalā, bet viņu apsteidza trīs citi kandidāti, starp kuriem bija arī Jānis Junkurs, kurš no 10. pozīcijas sarakstā bija pakāpies uz otro – lielā mērā, pateicoties individuālajai vēlēšanu kampaņai. No sākuma nekas neliecināja, ka viņš gatavotos atteikties no deputāta mandāta, ko beigās tomēr izdarīja. Līdz ar to S. Āboltiņa iekļuva Saeimā.
Kāds būtu jātiesā
Pie vēlēšanu procesa uzraugošajām iestādēm ceturtdien vērsās arī "Jaunā Vienotība", aicinot vērtēt un izmeklēt izteiktos apgalvojumus par iespējumu vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu. "Apvienība kategoriski iestājas par tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem un uzskata, ka šobrīd publiskajā telpā izskanējušie apgalvojumi pieprasa tūlītēju reakciju no visām vēlēšanu procesā iesaistītajām iestādēm un drošības dienestiem," teikts partijas paziņojumā. "Vienotība" arī noraida, ka būtu veikusi kādas darbības, ko varētu tulkot kā spiediena izdarīšanu pret uzņēmējiem.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("JV") aģentūrai LETA sacīja, ka apgalvojums par tik nopietnu iespējamo pārkāpumu noteikti ir jāpārbauda tiesībsargājošajām iestādēm. Viņš uzskata, ka šajā gadījumā ir jāpiemēro atbildība par vienu no divām Krimināllikuma normām – ja R. Kadžuļa teiktais izrādītos patiesība, tad par uzkūdīšanu ietekmēt vēlēšanu rezultātus, bet, ja teiktais izrādīsies nepatiess, tad jāpiemēro kriminālatbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu par it kā pastrādātu noziegumu. "Vienam notiesājošam spriedumam šajā situācijā ir jābūt," uzskata Juridiskās komisijas vadītājs.
Viens cilvēks nevarot ietekmēt
Saeimas vēlēšanu likuma 50. pantā ir teikts, ka desmit dienas pēc Saeimas sanākšanas vēlēšanu zīmes ir iznīcināmas, bet pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas to protokoli tiek nodoti Valsts arhīvam. CVK mājas lapā var iepazīties ar informāciju, cik balsis par katru partiju un kandidātu ir nodotas katrā vēlēšanu iecirknī.
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs "Latvijas Avīzei" pastāstīja, ka katrā vēlēšanu iecirknī balsis skaita 5–7 cilvēki, šo procesu vēro arī partiju novērotāji, pēc tam vēlēšanu rezultāti tiek nodoti pašvaldību vēlēšanu komisijai, kas vērtē, vai nav matemātiskās nesakritības. Dati vēlēšanu naktī tiek publicēti CVK mājas lapā.
Vēlēšanu komisijām arī ir rekomendēts pēc tam pārbaudīt, vai publicētā informācija sakrīt ar komisijas nodotajiem rezultātiem. Līdz ar to ir nodrošināta rezultātu pārskatāmība, negodīgas rīcības un kļūdu riski ir minimalizēti, bet nesakritību atklāšana ir maksimalizēta, viens cilvēks te neko nevar ietekmēt, sacīja R. Eglājs.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003