- Minerāli uz sejas
Jau senatnē skaistumkopšanas līdzekļus gatavoja no akmens pastas un izmantoja acu, lūpu un sejas krāsošanā. Malahītu lika lietā priesterienes, kopjot matus un krāsojot acis. Ar rubīnu pārklāja lūpas un vaigus.
- Latvija Eiropas Savienībā: tādi esam
Pirms pieciem gadiem 1. maijā Latvija bija viena no tām desmit valstīm, kuras iekļuva līdz šim vērienīgākajā Eiropas Savienības paplašināšanas kārtā. Šim solim bija un joprojām ir gan savs fanu pulciņš, gan noliedzēji.
- Latvija beidzot mostas...
Arī viņš bija to Augstākās Padomes deputātu vidū, kuru tauta sagaidīja ar ziediem un ovācijām – bija pieņemta Neatkarības deklarācija.
- Politiķa labākais draugs un glābšanas riņķis?
Līdz pašvaldību vēlēšanām atlicis nieka pusotrs mēnesis, taču pagaidām par to atgādina vien daži pieticīgi politiskās reklāmas asni un biežāka runasvīru iziešana tautā.
- Reālās laimes virtuālie meklējumi
Vajadzība justies mīlētam cilvēkam ir dabas dots instinkts. Agrāk laukos ļaudis saprecināja bez mīlestības, vēlāk tika uzskatīts, ka vecuma galā ir kauns mīlēt – jūtas piedien jaunībai.
- Pārdotās līgavas
Kāpēc latvijas sievietes dodas šādā peļņā?
- Vēl viens bērns?! Par spīti valstij
Mēļo, ka šobrīd Latvijā depresijas apmēri ir krietni pārsnieguši tos, kas pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito sākumā valdīja Amerikā lielās depresijas laikā.
- Ballīte beigusies. Vai vainīgs ir kredītņēmējs?
Laipnos kredītmenedžerus, kas vēl pirms neilga laika cienāja ar kafiju un tēju, vairs nevar ne pazīt.
- Slimnieki vai ķermeņa vergi?
Ir ikdienišķas tēmas un, protams, ir arī tās, kas īsti ikdienišķas nav, tāpēc, reiz iekustinātas, izraisa asu reakciju un ne vienmēr to pozitīvāko.
- Kas runā tavā tālrunī?
Katru dienu mums neizbēgami ir jāklausās svešās balsīs un svešās runās, pat ja neesam to ne pasūtījuši, ne vēlējušies.
- Biļetes ceļš
Rīt pienāks tā diena, kad Rīgas sabiedriskajā transportā sāks darboties ebiļetes – plastikāta kartītes, kas ļaušot ietaupīt laiku, naudu un parādīšot, ka Rīga seko līdzi laikam un pieņem jauno.
- Bezcerības rinda. Ilgais ceļš līdz zupai
Esmu izstāvējis simtgalvaino rindu pie vienas no bezmaksas zupas virtuvēm. Ēdiena dalītāja ar ierastu kustību iesmeļ zupu vienreizējās lietošanas trauciņā un, sniegdama to man, uzmet īsu ieinteresētu mirkli.
- No arhīvu putekļiem...
Kurš noslepkavoja Kenediju? Vai amerikāņu astronauti uz Mēness patiešām redzēja lidojošos šķīvīšus? Vai Hitleram patiešām pēc Otrā pasaules kara izdevās paglābties?
- Deviņdesmitie (ne)atgiežas?!
Šaušanas un spridzināšanas, laupīšanas, zādzības un jumti, ar kuriem jārēķinās, pretējā gadījumā viņi izrēķināsies ar tevi.
- Viens pats mājās? Kāpēc jaunie nami stāv pustukši?
Tukši gaiteņi, tukšas kāpnes; lifts, kas nekad nekavējas, jo esi gandrīz vai vienīgais, kurš to var izsaukt...
- Saule spuldzītē
Saule kā neizsīkstošs, varens un mūžīgs gaismas un siltuma avots, kas uztur dzīvību uz Zemes, jau kopš aizvēsturiskiem laikiem piesaistījis cilvēku uzmanību.
- Viņiem iespēju pilsēta ir Rīga
Tūkstošiem latviešu brauc peļņā prom no Latvijas. Tūkstošiem latviešu cer, ka kaut kur citur radīs laimes piepildījumu, kaut kur citur pelnīs sevis cienīgu algu.
- Obamas meitu jaunā dzīve
Tikai mazliet vairāk par divām nedēļām ir palicis līdz 2009. gada 20. janvārim – dienai, kad amatā stāsies ASV 44. prezidents Baraks Obama.
- Izdzīvos stiprākais
Pirmkursnieka monologs Pirmais septembris šajā mācību gadā man bija pavisam citāds nekā ierasts – nevajadzēja domāt par svētku drēbēm, ziediem skolotājiem un visu vasaru nesatiktajiem klasesbiedriem.
- Dvēseļu gani
Mācītāju aprindās izplatīts ir jociņš par latviešu četrriteņu ticību, proti, mācītāja palīdzība mums nepieciešama vien kristībās, iesvētībās, laulībās un bērēs.